Malta

Lejuplādēt lielās izšķirtspējas karti

Maltas upes garums ir 105 km,

kritums 97 m ( vid. 0,9 m/km), baseins 876 km². Galvenās pietekas: Balda, Liska.

Maltas upe  ir Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Viļānu novados. Iztek no Salāja ezera Rāznas nacionālajā parkā. Malta uzņem ūdeņus no daudziem ezeriem Latgales augstienes centrālajā daļā ar to kopplatību 18 km². Pie augsta ūdens līmeņa Maltā pa Kozupi pieplūst arī Zosnas un Rāznas ezeru ūdens. Upes kritums neviendabīgs: augštecē ap 2 m/km, regulētajā ~32 km garajā posmā no Baldas ietekas līdz Liskas ietekai – <0,5 m/km. Līdz 1966. gadam Malta ietecēja Lubāna ezerā. Tagad Malta pa Maltas-Rēzeknes kanālu novadīta Rēzeknes upē. Vecmaltas gultne (6 km) izmantota par Īdeņas kanāla posmu, kurā saplūst ūdeņi no Nagļu dīķiem.

Pēc šī interneta tīmeklī pieejamā upes apraksta var secināt, ka straujākais un interesantākais posms ir upes augštece, sākot no iztekas Salāja ezerā. Upe tek pa mazapdzīvotām Latgales vietām, galvenokārt pa Latvijas valsts mežu teritorijām un, godīgi sakot, – pazīstu tikai pāris cilvēkus, kuri ir vispār mēģinājuši izbraukt šo posmu. Pēc viņu nostāstiem, brauciens ir pietiekoši ekstrēms, bet upē sakritušo koku daudzums un pilnīga civilizācijas neesamība brīžiem „uzsit asumiņu”. Bet protams  - nekad nesaki nekad!

Laivaslatgale brigāde 2011.gada vasarā pa Maltu brauca no Leimanišku tilta, kas ir ~6 km virs Maltas ciema. Šo posmu virs Maltas ciema un ~2km tālāk līdz Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļa tiltam var izbraukt bez īpašām problēmām pāris stundu laikā. Iebraucot ciematā, zem Maltas-Zosnas autoceļa tilta jāuzmanās no akmeņu krāvuma un metāla stieņiem upes gultnē. Upes tecējums ir mērens. Lielākie koku sanesumi ir posmā no dzelzceļa tilta līdz Silmalas ciema tiltam (~10 km). Mums nācās dūšīgi pazāģēt! Upē sagāztie koki vēl nedaudz traucē braucienu arī lejpus Silmalas (~1,5 km). Tālāk Malta tek pa lauksaimniecības zemēm un gāztie koki upes gultni neaizšķērso. Turpmākais upes posms līdz Viļāniem (~40 km) ir izbraucams bez sarežģījumiem, ūdens daudzums arī vasaras beigās ir pietiekošs, straume mērena, ūdensaugu daudzums vidējs, laivošanu atsvaidzina vairākas straujteces bijušo ūdensdzirnavu vietās.

Apkopojot visu informāciju un pieredzi, varu teikt, ka pašreiz laivošanai piemērotākais posms ir no Silmalas ciemata līdz Viļāniem, kopsummā  ~42 km. Tas būtu 2 dienu brauciens, derēs arī braucējiem bez īpašas pieredzes. Diemžēl upes krastos nav nevienas viesu mājas vai telšu vietas, tāpēc nakšņošanai derīgu stūrīti nāksies meklēt pašiem. Vēl var pieminēt apstākli, ka praktiski gar visu upes posmu stiepjas nelieli autoceļi un līdz ar to braucienu var saīsināt jebkurā piebraucamā vietā.

Ainārs

 

 

 

 

 

 

Comments are closed.